Vēsture

19 gs 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2003 2004 2005 2006 2010 2014

19.gs. beigas – 20.gs. sākums

Senāko Ventspils iedzīvotāju saldūdens avots bija upes. Tās tika izmantotas gan cilvēku, gan lopu dzirdināšanas vajadzībām gadsimtiem ilgos Ventspils vēstures posmos. Pie upēm veidojusies arī senākā Ventspils apbūve. Vēsturnieki lēš, ka arī pils celšanas vietas izvēlē sava nozīme bijusi mazajai upītei – vienai no Ventas lejteces kreisā krasta pietekām, kas tecējusi pa tagadējo Saules ielas trasi un pa tagadējo Peldu ielu ietecējusi Ventā.

Foto: 1829. gada Ventspils pilsētas plāns. Iezīmētā bezvārda upīte ietecēja Ventā pie Peldu ielas

No 1911. gada saglabājušās senākās rakstiskās liecības par publiskajām akām – tās pilsētā iekārtoja publiski pieejamās vietās.

Viens no galvenajiem ūdens resursiem Ventspilī ir Avotaka Pils ielas galā. Avotakas ūdens ir izslavēts, jo ,kā nosaukums liecina, aka bijusi izbūvēta uz avota.

Foto: Avotaka

Bez slavenās Avotakas pilsētā ir vēl citas publiskās akas – Rātslaukumā pie baznīcas, pie Romas viesnīcas Užavas ielā, Baptistu baznīcas priekšā, Siena tirgus laukumā. Bet savā paša sētā katrs rok aku pats un ūdeni lieto pēc saviem ieskatiem.

Foto: Publiskā aka Kuldīgas ielā Foto: Publiskā aka ar sūkni Užavas ielā 8 (tagadējā Komunālās pārvaldes ēka)

19. gadsimta beigās fiksētās pirmās liecības par centralizētas kanalizācijas sistēmas būvniecību pilsētā saistībā ar cariskās Krievijas valdības lēmumu uzsākt ostas celtniecību.

19. gadsimtā vienstāva apbūves un mazā iedzīvotāju skaita dēļ kanalizācijas problēmas nebija tik manāmas. Bet 20.gadsimta sākumā, paplašinoties daudzstāvu apbūvei, Vecpilsētas lielo namu saimnieki savu māju kanalizācijas ūdeņu saturu brīvi ielaiž drenāžas tīklos, pa tiem viss liekais tiek ievadīts Ventā.

Jaunpilsētas ielas nebruģētas, smilšainas, gar malām vaļēji grāvji, kuros nonāk visādi samazgu ūdeņi, bet no pilsētas izvestie atkritumi tiek izgāzti turpat piepilsētas mežā. Atkritumu izgāšanai pilsētniekiem tiek ierādīta vieta Kroņa mežā – netālu no jaunās kapsētas, tur viss liekais tiek izvests, neko nenosedzot un neaprokot.

Nav ziņu par īpašu uzlabošanos līdz pat I pasaules karam, kad dabisku attīstības gaitu 1914. gada vasarā pārtrauca karš.

Foto: 1995. gadā Ventspilī, Saules ielā atrastas liecības par 20. gadsimta sākuma koka kanalizācijas akām

20.gs. 50.-tie gadi

Ūdenssaimniecības attīstības pirmsākumi Ventspilī meklējami ap 1950. gadu, kad radās aktuāla nepieciešamība pēc centralizēta ūdensvada. Tas skaidrojams ar to, ka šajos gados sāka atjaunoties un attīstīties ostas darbība, kā arī tika būvēts jauns naftas vads „Draudzība”.

Straujā komunikāciju attīstība piecdesmitajos gados skaidrojama ar to, ka tajā laikā Ventspilī strauji attīstījās ostas nozares, darbības ar naftas produktiem, veidojās mikrorajoni un pieauga iedzīvotāju skaits. Tika būvētas ūdensvada un kanalizācijas trases, pārsūknēšanas stacijas, bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Ar ūdenssaimniecības sistēmas apkalpošanu nodarbojās Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināts.

Pie pilsētas kanalizācijas sistēmas ventspilnieki varēja pieslēgties tikai tad, ja pirms pieslēguma bija izbūvēts septiķis jeb tvertne, kurā tiek uzkrāti notekūdeņi un notiek to daļēja attīrīšana dabiskā veidā (to noteica cariskās Krievijas valdības lēmums).

Kopējā kanalizācijas sistēmā nonākušie notekūdeņi tika attīrīti, bet pēc attīrīšanas novadīti Ventā pa 19 izlaidēm.

FOTO: Ūdensvada tīklu izbūve Brīvkalna ielā, 1968. gads

1957. gadā ūdeni uz Ventspili sāka padot no izveidotās ūdensgūtnes vietas „Ogsils” Tārgales pagastā, 14 km no Ventspils, kurā sākotnēji bija 4 artēziskie urbumi. Tika izbūvēts maģistrālais ūdens spiedvads, pa kuru ūdens no ūdensgūtnes vietas tika piegādāts uz pilsētu, savācošais kolektors un otrā pacēluma sūkņu stacija Talsu ielā 67.

FOTO: Dziļurbuma remonta darbi pie „Ogsils” 13.urbuma, 1968. gads

Ūdens ieguves vieta sākotnēji bija 4 artēziskie urbumi, 1971.gadā – 16, bet 1995.gadā – jau 25 ūdensapgādes urbumi, no kuriem ūdens tika iegūts ar mazas jaudas sūkņu palīdzību. Eiropas Savienības līdzfinansētā ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtas ietvaros, 2004. gadā tika veikta „Ogsils” rekonstrukcija, kopš tā laika pazemes ūdens tiek iegūts ar lielas jaudas sūkņu palīdzību no 11 ūdens apgādes urbumiem (60–70 m dziļi). Ūdens pa maģistrālo ūdensvadu tiek novadīts uz pilsētu, tur attīrīts Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijā, tad tiek padots iedzīvotājiem.

20.gs. 60.-tie gadi

1968. gada 16. februārī Latvijas PSRS Komunālās saimniecības ministrija izdod pavēli par ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvaldes (ŪKSP) izveidi Ventspilī.

Tā tika izveidota, atdalot ūdensvada iecirkni (kopā ar laboratoriju un tā personālu, kura atradās Pils ielā) no Komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināta.

Par Ūdensvada –kanalizācijas saimniecības pārvaldes priekšnieku 1968. gada 14. martā kļūst Imants Vuls.

Jaunā bāzēšanās vieta – Talsu iela 65, bijušā Ventspils ventilatoru rūpnīcas ceha teritorija.

Lai pārvalde veiksmīgi attīstītos, bija nepieciešama ražošanas bāze, garāžas, remontdarbnīcas, telpas apkalpojošajam personālam un vadībai. Nepieciešamos celtniecības un pārbūves darbus veica pašu darbinieku nokomplektēta brigāde.

Pašu spēkiem darbinieki mēģināja ieviest dažādas metodes, kas atvieglotu ikdienas darbus – distances vadība, signalizācijas sistēmas izstrādāšana un ieviešana u.c. Iegādātā tehnika pašu spēkiem tika pārveidota ikdienas darba pienākumu ērtākai un vienkāršākai veikšanai.

FOTO: Par jaunizveidotās ŪKSP mītnes vietu kļuva bijušā Ventspils ventilatoru rūpnīcas ceha teritorija. Pašlaik šajā vietā atrodas pašvaldības SIA „ŪDEKA” Administrācija un Abonentu daļa.

1968. gadā Ventas kreisajā krastā (Pīlādžu ielā) tika izbūvētas pilsētā pirmās mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tādas pašas iekārtas tika izbūvētas arī Ventas labajā krastā (Dzintaru ielā). Abos Ventas krastos tika izbūvētas arī notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas - Poruka ielā, Lāčplēša ielā, pansionāta „Selga” rajonā un Kaļķu ielā. Ap šo laiku tiek uzsākta arī dzeramā ūdens apgādes un attīrīšanas kompleksa būvniecība.

FOTO : Mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Pīlādžu ielā, 1968. gads

20.gs. 70.-tie gadi

1971. gadā ūdensgūtne „Ogsils” tika paplašināta un tajā kopumā darbojās jau 16 artēziskie urbumi.

1977. gadā Dzintaru ielā (pašreizējā Ventspils brīvostas teritorija) tika pabeigta bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, kas pa kārtām tika būvēta astoņus gadus.

FOTO: Bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Dzintaru ielā aerācijas baseini

20. gadsimta septiņdesmitajos gados tika izbūvēta arī Ventas labā krasta galvenā kanalizācijas sūkņu stacija Muitas ielā. Tā nodrošināja pilsētas labā krasta notekūdeņu novadīšanu uz jauno attīrīšanas kompleksu.

20.gs. 80.-tie gadi

Pieaugot iedzīvotāju skaitam un attīstoties rūpniecības nozarei, ap sešdesmitajiem gadiem Ventspilī bija novērojams dzeramā ūdens trūkums, ūdens ņemšanas vietai nepietika jaudas. Tādēļ papildus tika uzsākta dzeramā ūdens apgādes un attīrīšanas kompleksa būvniecība Talsu ielā 67, blakus ŪKSP administrācijas ēkai.

Dzeramā ūdens attīrīšanas komplekss „Puze” ekspluatācijā tika nodots 1982.gadā. Kompleksā attīrītais Puzes ezera ūdens kopā ar pazemes ūdeni no ūdens ņemšanas vietas „Ogsils” tika padots iedzīvotājiem Ventspilī. Diennakts ūdens apgāde palielinājusies līdz 12 000 m3 ūdens diennaktī.

FOTO : Kompleksa ”Puze” tehnoloģiskās iekārtas, 1996. gads

1999. gadā darbību pārtrauca dzeramā ūdens attīrīšanas komplekss „Puze”, jo sabruka ūdenstornis, kas nodrošināja attīrīšanas procesu.

Tas bija sākums vienai no lielākajām Ventspils problēmām – pilsētniekiem tika piegādāts neattīrīts dzeramais ūdens ar augstu dzelzs saturu. Lai gan šis ūdens nebija kaitīgs veselībai, tomēr tas radīja diskomfortu.

1985. gadā tika pabeigta kanalizācijas zemtekas jeb dīķera izbūve zem Ventas upes gultnes.

Dīķeris ar kanalizācijas caurulēm savieno abus pilsētas krastus. Ventas kreisā krasta notekūdeņus sāka novadīt uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām ostas teritorijā. Dzintaru ielā, bet Pīlādžu ielas mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas tika slēgtas.

20.gs. 90.-tie gadi

1991. gadā Ventspils pilsētas tautas deputātu padome pieņēma lēmumu dibināt pašvaldības uzņēmumu, kas nodarbotos ar ūdenssaimniecības sistēmas pārvaldīšanu. Uzņēmums ieguva nosaukumu „ŪDEKA”, kas ir vārdu „ūdens” un „kanalizācija” saīsinājumu apvienojums. Par pašvaldības uzņēmuma „Ūdeka” direktoru kļūst Vilis Maķis.

Ventspilī deviņdesmitajos gados uzsāk aktīvu ūdenssaimniecības sakārtošanu, izbūvējot jaunus un rekonstruējot vecos ūdensvada un kanalizācijas tīklus.

FOTO: Ūdenssaimniecības sakārtošanas darbi Rātslaukumā un Tirgus ielā, 1994. – 1996. gads.
FOTO: Pils ielas atklāšana, 1996. gads

1995. gadā atkal tika paplašināta ūdensgūtne „Ogsils” - tajā kopumā darbojās jau 25 artēziskie urbumi.

1999. gadā darbību pārtrauca dzeramā ūdens attīrīšanas komplekss „Puze”, jo sabruka ūdenstornis, kas nodrošināja attīrīšanas procesu - ūdens attīrīšanai nepieciešamā filtrējošā slāņa skalošanu.

2000.gads

Sākās darbs pie Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanas.

Sākotnēji prioritāte bija dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība, ūdens ieguves vietas rekonstrukcija un jaunu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūve. Paredzamās minēto nepieciešamību izmaksas bija iespaidīgas, tik lielu ieguldījumu uzņēmumam un Ventspils pašvaldībai nebija iespējams segt, tāpēc tika meklēti citi līdzekļu avoti.

2000.gadā pašvaldības mērķtiecīga darba rezultātā veiksmīgi tika piesaistīti Eiropas Savienības pirmsstrukturālā fonda ISPA līdzekļi - Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta I kārtas īstenošanai. Tas deva zaļo gaismu projekta uzsākšanai un ceļam uz tīru ūdeni.

Rezultātā gandrīz pusi, precīzāk 47% no kopējām projekta izmaksām, piešķīra Eiropas Savienība. Tādējādi tikai 53 % bija jāsedz Ventspils pašvaldībai no saviem līdzekļiem, piesaistītiem kredītlīdzekļiem, kā arī no valsts līdzfinansējuma.

Līdz 2002.gadam tika sagatavoti konkursa dokumenti, kas bija priekšnoteikumi apjomīgiem iepirkumu konkursiem par visu būvdarbu veikšanu projekta ietvaros. 2002.gadā tika izsludināti 4 konkursi – par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas uzlabošanu, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un izbūvi, par visu būvdarbu tehnisko uzraudzību, kā arī par tīklu datormodeļa jeb datu bāzes izstrādi.

2003.gada 26.martā tika noslēgts pirmais būvdarbu līgums Eiropas Savienības ISPA fonda līdzfinansēto Latvijas vides sektora projektu ietvaros – par Ventspils ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu. Pēc tam tika noslēgti arī visi pārējie līgumi par darbu izpildi projekta ietvaros.

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2003.- 2004.gads

2003. un 2004. gadā Ventspils ūdenssaimniecības projekta I kārtas ietvaros tika veikta ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija vairāk kā 40 pilsētas ielu posmos 60 km garumā.

Tika uzsākta Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība.

FOTO: Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība, 2003. gads

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2004.gads

2004. gadā Ventspils ūdenssaimniecības projekta I kārtas ietvaros ūdensgūtnē „Ogsils” tika izbūvēti 11 jauni artēziski urbumi. Tika arī rekonstruēti divi maģistrālie spiedvadi vairāk kā 7 km garumā, kas nodrošina „Ogsils” iegūtā ūdens piegādi uz pilsētu.

FOTO : Ūdensgūtne „Ogsils”

2004. gada oktobrī testa režīmā tika palaista jaunā dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, ventspilnieki sāka saņemt tīrāku un kvalitatīvāku ūdeni.

FOTO : Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas tehnoloģiskā telpa.

Ziemeļu ielā, netālu no ostas teritorijas, 2004. gadā tika sākta jauna bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas kompleksa būvniecība.

FOTO : Jaunā bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas kompleksa būvniecība..

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2005.gads

2005. gada janvārī jaunizbūvētā dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija tika nodota ekspluatācijā. Tajā dzeramais ūdens tiek attīrīts atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Ventspilniekiem beidzot tiek garantēta tīra un kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde.

FOTO : Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas atklāšana, 2005. gadā FOTO : Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija

2005. gadā projekta I kārtas ietvaros rekonstruētas tika būtiskākās pilsētas kanalizācijas sūkņu stacijas.

Bet šī paša gada oktobrī ekspluatācijā nodots jaunizbūvētais bioloģiskais notekūdeņu attīrīšanas komplekss. Tajā ar jaunākajām tehnoloģijām atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām tiek attīrīti pilsētas saimnieciskie un rūpnieciskie notekūdeņi. Baltijas jūrā nonākošie notekūdeņi ir videi draudzīgāki.

FOTO : Bioloģiskais notekūdeņu attīrīšanas ietaišu komplekss

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2006.- 2009.gads

2006. gadā tika uzsākta Ventspils ūdenssaimniecības projekta II kārtas ieviešana. No 2006. Gada līdz 2009. gada beigām tika veikta pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kā arī jaunu tīklu būvniecība privātmāju rajonos. Ekspluatācijā tika nodoti 96 objekti – ielu posmi, iekškvartāli, kuros rekonstruēti vai no jauna aizbūvēti 122 km tīklu.

FOTO: Kalēju – Dīķu iela pirms un pēc būvniecības FOTO: Saules iela būvniecības laikā un pēc būvniecības

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2010. – 2013.gads

2010. gadā tika uzsākta Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtas ieviešana. No 2010. gada līdz 2013. gada beigām būvdarbi tika veikti 79 ielu posmos, kuros kopā no jauna izbūvēti vai rekonstruēti 39 km ūdensvada un kanalizācijas tīklu, izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija, veikti sūkņu remonti 5 lielākajās kanalizācijas sūkņu stacijās, īstenota vairāk kā 30 ūdensapgādes mezglu rekonstrukcija.

2013. gada beigās ar iespēju izmantot centralizētus ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošināti 97,6 % ventspilnieku.

FOTO: Kuldīgas iela pirms un pēc būvniecības

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti

2014.gads

2014. gadā tika realizēta Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta IV kārta, tās ietvaros izbūvēti jauni ūdensvada un kanalizācijas tīkli 12 ielu posmos, kuros pirms tam centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi nebija pieejami, kā arī izbūvētas 2 kanalizācijas sūkņu stacijas.

Pēc šo darbu veikšanas 2014. gada beigās centralizēti ūdenssaimniecības pakalpojumi pieejami 98,3 % ventspilnieku.

2014. gada beigās tiek plānota ūdenssaimniecības attīstības projekta V kārta.

FOTO: Lāču, Graudu un Kļavu ielas (Krievlauku rajons) pirms un pēc būvniecības

Vairāk par Eiropas Savienības projektiem: Attīstības projekti