Biežāk uzdotie jautājumi

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR IZMAIŅĀM NORĒĶINOS PAR KOMUNĀLAJIEM PAKALPOJUMIEM

1. Kā iespējams uzzināt kādus līgumus noslēgs pilnvarotā persona mājas vārdā?

Ar pakalpojumu sniedzēju sagatavotajiem līgumu projektiem gan tiešo, gan netiešo norēķinu gadījumā iedzīvotāji var iepazīties uzņēmumu mājas lapās www.ventspilssiltums.lv, www.udeka.lv, www.vlk.lv, kā arī www.vni.ventspils.lv, kā arī pilnvarotās personas pienākums ir iepazīstināt iedzīvotājus ar noslēgtā līguma nosacījumiem. 

2. Vai izmaiņas norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem notiek visā valstī, vai tās attiecas tikai uz Ventspili?

Izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos par norēķinu kārtību ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem skar visu valsti. Līdz šim daudzās Latvijas pilsētās iedzīvotāji par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem pārsvarā norēķinājās ar dzīvojamās mājas pārvaldnieka starpniecību (netiešie norēķini), un izmaiņas, galvenokārt, ieviestas, lai piedāvātu iespēju šiem iedzīvotājiem maksāt arī pa tiešo pakalpojumu sniedzējiem. Ventspilī tiešo norēķinu sistēma jau pastāv, bet līdz ar izmaiņām normatīvajos aktos iedzīvotājiem šobrīd tiek dota iespēja izvēlēties tiešos vai netiešos norēķinus, proti, kādā veidā komunālie pakalpojumi tiks apmaksāti turpmāk. 

3. Kāpēc man jāpārslēdz līgums, ja man jau pašlaik ir noslēgti līgumi ar katru komunālo pakalpojumu sniedzēju? Vai es nevaru turpināt maksāt pēc vecās kārtības saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu?

Saistībā ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un jauniem MK noteikumiem Nr. 524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”, kas paredz visā valstī vienotu kārtību, ir nepieciešams veikt izmaiņas norēķinos un pārslēgt līgumus. Lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu līgumu noslēgšanu ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem, pašvaldības SIA „Ventspils siltums”, “ŪDEKA” un “Ventspils labiekārtošanas kombināts” ir sagatavojušas jaunus līguma projektus. Līdz ar jaunā līguma stāšanos spēkā, iepriekš noslēgtie līgumi spēku zaudēs. Ar pakalpojumu sniedzēju sagatavotajiem līgumu projektiem gan tiešo, gan netiešo norēķinu gadījumā iedzīvotāji var iepazīties uzņēmumu mājas lapās  www.ventspilssiltums.lv, www.udeka.lv,  www.vlk.lv, kā arī www.vni.ventspils.lvJa līgums netiks noslēgts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pakalpojumu sniedzēji būs tiesīgi nesniegt pakalpojumus attiecīgajai mājai.

4. Kas notiek, ja pilnvarotā persona tomēr nenoslēdz jaunu līgumu?

Ja dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu par pilnvarotās personas izvēli, norēķina veidu, kā arī aprēķina kārtību, kā rezultātā netiks noslēgti pakalpojumu līgumi, pakalpojumu sniedzēji var būt spiesti pārtraukt pakalpojumu sniegšanu dzīvojamai mājai, jo bez pakalpojuma līguma, kas noslēgts atbilstoši normatīvajiem aktiem, pakalpojumus ir aizliegts sniegt.

5. Kāpēc nepieciešams lemt par pilnvaroto personu līguma slēgšana?

Izmaiņas normatīvajos aktos nosaka, ka līgumu par daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu, komunālo pakalpojumu piegādātājs var noslēgt tikai ar  mājas īpašnieku - dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojumu saņēmēju. Tādēļ dzīvokļu īpašniekiem, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu, jāpilnvaro viena persona, kas var būt arī pārvaldnieks, pakalpojuma līguma noslēgšanai, un pilnvarotā persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) vārdā.

6. Kā līgums, ko noslēdz trešā persona, var būt saistošs man?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2. panta pirmā daļa nosaka, ka līgumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā pakalpojuma nodrošināšanu slēdz dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu māju gadījumā – vidu dzīvokļu īpašnieki) un attiecīgā pakalpojuma sniedzējs.

Savukārt, minētā panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu īpašnieku lēmumu, pilnvaro vienu personu, kas var būt arī pārvaldnieks, pakalpojuma līguma noslēgšanai, un pilnvarotā persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “PAR” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Tāpat jāatzīmē, ka jaunā Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma (kas stājas spēkā 01.01.2016.) 8.panta otrā daļa nosaka, ka ūdenssaimniecības pakalpojumus dzīvokļu īpašniekiem un kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem sniedz un norēķinus par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem veic saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts atbilstoši Civillikumam, Dzīvokļa īpašuma likumam, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam.

Tiklīdz spēkā stāsies jaunais līgums, savu spēku automātiski zaudēs esošie individuālie līgumi. Ar līgumu projektiem gan tiešo, gan netiešo norēķinu gadījumā iedzīvotāji var iepazīties pakalpojumu sniedzēju mājas lapās.

7. Vai turpmāk varēšu maksāt tieši pakalpojuma sniedzējam? Negribu uzticēt savus maksājumus trešajai personai.

Pilnvarotā persona ir nepieciešama pakalpojuma līguma parakstīšanai, jo normatīvie akti turpmāk paredz turpmāk tikai vienu līgumu par katru komunālo pakalpojumu veidu uz māju, kas jānoslēdz starp dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu (visu dzīvokļu īpašnieku vārdā) un komunālo pakalpojumu sniedzēju (skat. jautājumu nr.4. un 5.). Bet, ja mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums nobalsos PAR tiešajiem norēķiniem, maksāt varēs arī pēc esošās kārtības – bez starpnieka, tieši pakalpojumu sniedzējiem.

8. Kāpēc bija jāievieš jauna norēķinu sistēma?

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ir veikti ar mērķi Latvijā ieviest tiešos maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu mājās. Lai gan Ventspilī un vēl dažās mazākās pilsētās tiešo maksājumu kārtība pastāvēja jau iepriekš, pārējā valstī (t.sk. lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā, Liepājā, Jelgavā) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem lielākoties norēķinājās ar mājas pārvaldnieka starpniecību jeb izmantoja tā saucamo netiešo norēķinu metodi.

Lai pasargātu iedzīvotājus no negodīgām situācijām, kad blēdīgi namu pārvaldnieki no iedzīvotājiem iekasēto naudu pakalpojumu sniedzējiem tā arī nesamaksā, kā arī lai veidotu komunālo pakalpojumu norēķinu sistēmu pēc iespējas taisnīgāku pret tiem, kuri par pakalpojumiem norēķinās godprātīgi un noteiktos termiņos, tika veikti iepriekš minētā likuma grozījumi, izstrādāti un pieņemti likumam pakārtotie MK noteikumi Nr. 524. Turklāt ar 2016. gada 1. janvāri stāsies spēkā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kas precīzi nosaka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas vispārējo kārtību, uzskaites un norēķinu kārtību.

Izmaiņas nodrošinās taisnīgāku maksājumu sadali un aizsargās godīgos maksātājus. Ventspilī norēķinu izmaiņas attiecas uz trīs pašvaldības SIA – ŪDEKA, Ventspils siltums un Ventspils labiekārtošanas kombināts – sniegtajiem pakalpojumiem. 

9. Kas ir tiešie un kas ir netiešie norēķini?

Tiešo norēķinu kārtība

Ja mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) kopsapulcē tiek pieņemts lēmums PAR tiešajiem norēķiniem, tad turpmāk katrs dzīvokļa īpašnieks/īrnieks norēķināsies ar katru pakalpojumu sniedzēju atsevišķi, kā lielākā daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju to dara pašlaik. Tātad katru mēnesi būs jāapmaksā trīs atsevišķi rēķini katram komunālo pakalpojumu sniedzējam.

Netiešo norēķinu kārtība

Ja mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) kopsapulcē tiek pieņemts lēmums PAR netiešajiem norēķiniem, tad turpmāk katrs dzīvokļa īpašnieks/īrnieks par komunālajiem pakalpojumiem norēķināsies ar pilnvarotās personas starpniecību, kas var būt arī pārvaldnieks. Tātad katru mēnesi būs jāapmaksā viens rēķins par visiem komunālajiem pakalpojumiem pilnvarotajai personai, kas tālāk veiks samaksu attiecīgi katram pakalpojumu sniedzējam.

10. Vai visai mājai jāizvēlas vienoti norēķini – tiešie vai netiešie?

Dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par visai mājai vienotu norēķinu veidu - tiešo vai netiešo. Lēmums tiks pieņemts, ja par to būs nobalsojuši vairāk nekā 50 % dzīvokļu īpašnieku un tas būs saistošs visiem mājas iedzīvotājiem.

11. Vai visai mājai ir jāizvēlas viens rēķina saņemšanas veids – pa e-pastu, abonentu daļā vai pa pastu – vai varu izvēlēties to savam dzīvoklim atsevišķi?

Katrs dzīvokļa īpašnieks/īrnieks var izvēlēties sev piemērotāko rēķina saņemšanas veidu – elektroniski, pa pastu vai pakalpojumu sniedzēja abonentu daļā (tiešo norēķinu gadījumā). Taču jāņem vērā, ka par rēķina sagatavošanu, izsūtīšanu vai izsniegšanu tiks piemērotas izmaksas. Izvēloties rēķinu saņemt elektroniski – tas būs bez maksas.

Rēķinus apmaksāt varēs kā līdz šim – komunālo pakalpojumu sniedzēju abonentu daļās – kasē (tiešo norēķinu izvēles gadījumā), internetbankā, banku filiālēs vai jebkurā citā norēķinu vietā. 

12. Kādēļ jāmaksā par rēķina sagatavošanu?

Rēķinu sagatavošanai un izsniegšanai vai izsūtīšanai papīra formātā ir nepieciešami finanšu resursi, kurus saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un katram pakalpojuma sniedzējam atbilstošo pakalpojumu tarifa noteikšanas metodiku pakalpojuma sniedzējs tiešo norēķinu gadījumā nedrīkst iekļaut tarifā, jo šāds pakalpojums atbilstoši normatīvajiem aktiem netiek uzskatīts par sabiedrisko pakalpojumu. Tādēļ, ja klients vēlēsies rēķinu saņemt pa pastu, tas izmaksās 0,80 EUR (ar PVN), savukārt maksa par rēķina saņemšanu “Ventspils siltums”, „ŪDEKA” un „Ventspils labiekārtošanas kombināts” abonentu daļās maksās 0.30 EUR (ar PVN).

Ja klients izvēlēsies saņemt rēķinu elektroniski, tad tas būs iespējams bez maksas.

13. Kā nodot rādījumus, saņemt un apmaksāt rēķinu elektroniski, ja nav pieejams internets un/vai nav nepieciešamo iemaņu?

Ventspils Digitālajā centrā iespējams bez maksas izmantot internetu, kā arī neskaidrību gadījumā saņemt konsultācijas (piemēram, par e-pasta konta izveidi, pieteikšanos rēķina saņemšanai uz e-pastu utt.). Tāpat vajadzības gadījumā iespējams izdrukāt rēķinus, maksājot 0,04 EUR par lapu.

Ventspils Digitālais centrs, īpaši rūpējoties par vecāka gadagājuma ventspilniekiem, kuri ir “uz jūs” ar datoru, organizē speciālas apmācības, lai palīdzētu apgūt e-pasta lietošanu un maksājumu veikšanu internetā.

Visi, kam nepieciešams atbalsts jauno tehnoloģiju izmantošanā, tiek gaidīti Digitālajā centrā Akmeņu ielā 3 vai filiālē Pārventas bibliotēkā!

14. Vai arī turpmāk varēs maksāt par komunālajiem pakalpojumiem interneta bankā?

Neatkarīgi no rēķina saņemšanas veida (pa pastu, abonentu daļā vai elektroniski) klientam būs iespēja veikt rēķina apmaksu tāpat kā līdz šim – komunālo pakalpojumu sniedzēju abonentu daļās – kasē (tiešo norēķinu izvēles gadījumā), internetbankā, banku filiālēs vai jebkurā citā norēķinu vietā. 

15. Kas notiek gadījumā, ja kādam dzīvoklim ir iepriekš izveidojies parāds par komunālajiem maksājumiem?

Jebkura dzīvokļa īpašnieka radīts parāds ir paša īpašnieka atbildībā un tas jāapmaksā tikai pašam dzīvokļa īpašniekam, kurš parādu radījis, nevis kaimiņam.

Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums vai aptaujas anketu rezultāti būs par labu „tiešajiem” norēķiniem, tad tāpat kā iepriekš katrs klients pats būs atbildīgs par saviem norēķiniem un parādu apmaksu pakalpojumu sniedzējiem. Protams, pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem samaksa par patērētajiem pakalpojumiem KATRU mēnesi, taču, ja klientam ir radušies kādi finansiāli sarežģījumi un kādu mēnesi rēķins netiek apmaksāts, nākošajā rēķinā papildus tekošā mēneša patēriņa summai tiks uzrādīta parāda summa, un klientam būs jāapmaksā parāda un tekošā patēriņa kopsumma. Rēķinu apmaksa/neapmaksa neietekmēs kaimiņa norēķinus. Tomēr atgādinām, ka parāda summai iekrājoties, var nākties saskarties ar nepatīkamām situācijām un pat tiesvedības procesiem, tādēļ aicinām sekot līdzi saviem norēķiniem un par pakalpojumiem norēķināties laikus un parādus neuzkrāt.

Ja mājas dzīvokļu kopsapulces lēmums vai aptaujas anketu rezultāti būs par labu „netiešajiem” norēķiniem jeb norēķiniem ar mājas pilnvarotās personas starpniecību, tad par neapmaksātā patēriņa piedziņas shēmu un principiem ir jālemj mājas dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē.

16. Vai jaunā kārtība attiecas tikai uz privatizētu dzīvokļu īpašniekiem vai arī uz pašvaldības dzīvokļu īrniekiem?

Dzīvokļu īpašniekiem vienojoties par visai mājai vienotu norēķinu veidu - tiešo vai netiešo, lēmums būs saistošs visiem mājas iedzīvotājiem, tostarp, dzīvokļu īrniekiem. Tāpat kā dzīvokļu īpašniekiem - Aptaujas anketa jāaizpilda tika iedota un bija jāaizpilda arī pašvaldības dzīvokļu īrniekiem.

17. Kāpēc nepieciešami ūdens patēriņa skaitītāji un vairs nevar turpināt norēķināties pēc normām?

Jaunie MK noteikumi Nr.524 un jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums turpmāk neparedz norēķināšanos pēc normām par ūdens patēriņu, kā tas bija pieļaujams līdz šim. Turpmāk norēķinos par ūdenssaimniecības pakalpojumiem tiks ņemts vērā mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītājs, un starpība starp tā rādījumu un atsevišķajos īpašumos uzstādīto skaitītāju rādījumu kopsummu tiks sadalīta un uzrēķināta papildus individuālajam patēriņam atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku)  pieņemtajiem lēmumiem. 

Patēriņa starpība galvenokārt rodas neapzinīgo klientu dēļ, kuri deklarē ūdens patēriņa rādījumus neprecīzi, nedeklarē rādījumus laikus vai nedeklarē tos vispār, nerūpējas par savu skaitītāju tehnisko stāvokli un to verificēšanu, kā arī tā saucamo normistu dēļ, kuru faktisko patēriņu nav iespējams noteikt. Lai piemērotu jauno kārtību un varētu veikt ūdens patēriņa precīzu uzskaiti, ūdens patēriņa skaitītājus iesakām uzstādīt visos mājas atsevišķajos īpašumos, jo stājoties spēkā jaunajai kārtībai, arī normistiem tiks uzrēķinātas starpības.

18. Kā tiks sadalīta mājas ūdens patēriņa starpība, ja tāda tiks konstatēta?

Patēriņa starpība, kas radīsies starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un iedzīvotāju uzrādīto patēriņa rādījumu kopsummu, primāri tiks sadalīta tikai uz dzīvokļiem:

•kuri nav iesnieguši skaitītāju rādījumus trīs mēnešus pēc kārtas;

•kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji;

•kuri liedz piekļuvi veikt individuālā skaitītāja pārbaudi;

•kuru skaitītāji ir bojāti, nav noplombēti, plombējums ir bojāts, skaitītāji nav verificēti.

Tomēr, ja šādu dzīvokļu mājā nebūs, tad starpība tiks sadalīta uz visu dzīvokļu (atsevišķo īpašumu) skaitu. Taču jāņem vērā, ka šādā gadījumā pie nosacījuma, ka mājas iekšējās ūdenssaimniecības sistēmas ir tehniski labā kārtībā, patēriņa starpība nebūs liela, tā, galvenokārt, radīsies atšķirīgos laikos nolasītu rādījumu rezultātā un iedzīvotājiem izmaksās vien dažus eirocentus.

Savukārt, ja patēriņa starpība starp mājas ievada skaitītāja rādījumiem un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem pārsniegs 20%, tad mājas pārvaldnieka atbildībā būs veikt pārbaudes, lai noskaidrotu šādas starpības rašanās iemeslus. 

19. Kāpēc jāmaksā kaut kāda mājas kopējā starpība? Un kāpēc to nedala, piemēram,  uz galviņām?

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieks ir visi dzīvokļu īpašnieki kopā, un tāpat kā jebkurš cits kāda īpašuma īpašnieks, viņi ir atbildīgi par savu īpašumu (tai skaitā arī par kopīpašumu, kas atrodas aiz dzīvokļa ārdurvīm) un visu, kas ar to un tajā notiek. Tāpat dzīvokļu īpašnieku atbildībā ir segt visas izmaksas, kas rodas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā.

Tā kā turpmāk norēķinos ir jāņem vērā mājas ievada jeb mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītājs (komercuzskaite),  dzīvokļu īpašnieku atbildībā ir apmaksāt mājai sniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumus tādā apmērā, kādu uzrāda šis mājas kopējā patēriņa skaitītājs. Taču, ja kopējā skaitītāja rādījums nesakrīt ar individuālo skaitītāju rādījumu kopsummu, tad šīs starpība saskaņā ar minēto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un MK noteikumiem Nr. 524 ir jāsedz dzīvokļu īpašniekiem/īrniekiem. To, kādi principi tiek piemēroti mājas kopējā patēriņa sadalei starp dzīvokļu īpašniekiem, ir pašu īpašnieku ziņā, protams, ievērojot normatīvo aktu prasības.

Izvēloties no MK noteikumos Nr. 524 noteiktajiem kritērijiem un metodikām, pašvaldības SIA „ŪDEKA” un pašvaldības “Ventspils siltums” piedāvā mājas kopējā patēriņa sadali veikt, ņemot vērā individuālos skaitītājus un starpības, ja tādas rodas, sadalīt primāri uz neapzinīgiem, negodīgiem klientiem un tiem, kuriem nav uzstādīti patēriņa skaitītāji. Taču dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties arī citus sadales principus, kas noteikti MK noteikumos Nr. 524, piemēram, mājas kopējo patēriņu, ko uzrāda mājas kopējā patēriņa skaitītājs, dalīt uz dzīvokļu skaitu neatkarīgi no sava individuālā patēriņa. Taču šāda aprēķinu metodika nebūs tik precīza attiecībā uz patieso katra dzīvokļa patēriņu

20. Kā iespējams paziņot par karstā un aukstā ūdens patēriņiem? 

Jaunā kārtība paredz, ka aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus turpmāk katru mēnesi no 25. līdz 27.datumam būs jānolasa un līdz 28.datumam jāziņo pašvaldības SIA “ŪDEKA”. Turpmāk karstā ūdens patēriņa skaitītāju rādītāji vairs nebūs atsevišķi jāpaziņo pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, no iedzīvotājiem saņemtos karstā ūdens rādījumus PSIA “ŪDEKA” nodos PSIA “Ventspils siltums”.

Rādījumus būs iespējams paziņot divos veidos - elektroniski klientu portālā www.klientiem.udeka.lv vai iemetot lapiņu (kas speciāli izveidota un būs jānogriež no iepriekšējā mēneša rēķina) ar skaitītāju rādījumiem speciālā pasta kastītē, ko mājas pārvaldnieks ir uzstādījis vai uzstādīs kāpņu telpā vai citā visiem dzīvokļu īpašniekiem/ īrniekiem pieejamā koplietošanas telpā.

21. Kā es varu nodot skaitītāju rādītājus, ja nelietoju datoru?

Ja nav iespējams rādījumus nodot elektroniski, tad tie jāpaziņo, iemetot lapiņu ar skaitītāju rādījumiem speciālā pasta kastītē, ko mājas pārvaldnieks ir uzstādījis vai uzstādīs kāpņu telpā vai citā visiem dzīvokļu īpašniekiem/ īrniekiem pieejamā koplietošanas telpā.

Klientu ērtībām pašvaldības SIA „ŪDEKA” rēķinos lapas apakšdaļā būs paredzēta vieta skaitītāju rādījumu ierakstīšanai, šī lapas daļa būs paredzēta atdalīšanai ar šķērēm, lai to ērti ievietotu minētajā speciālajā pasta kastītē.

22. Kā jāpaziņo ūdens patēriņš, ja ir patērēti nepilni kubi? Vai pieņems paziņotos rādījumus arī ar cipariem aiz komata?

Jā, pašvaldības SIA „ŪDEKA” un pašvaldības SIA “Ventspils siltums” ņems vērā klientu paziņoto patēriņu pilnā apmērā līdz litriem jeb ņems vērā arī paziņotos ciparus aiz komata (trīs cipari aiz komata). Līdz ar to, jo precīzāk klienti paziņos savus rādījumus, jo mazāka būs starpība starp mājas kopējā patēriņa skaitītāja rādījumu un individuālo skaitītāju rādījumu summu. 

23. Lietotājiem ir jānolasa skaitītāju rādījumi no mēneša 25. līdz 27.datumam, bet kad “ŪDEKA” un “Ventspils siltums” nolasīs mājas kopējo skaitītāju? Vai neveidosies starpība atšķirīgu skaitītāju rādījumu nolasīšanas datumu dēļ?

Lai starpība starp mājas kopējo ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un individuālajiem skaitītāju rādījumiem būtu visprecīzākā, skaitītāju rādījumi būtu jānolasa vienlaicīgi. Taču izprotot, ka to nav iespējams izdarīt, ja vien mājā nav uzstādīta attālinātā datu nolasīšanas sistēma, rādījumu nodošanai ar mērķi datiem būt pēc iespējas precīzākiem tiek piedāvāts ierobežots dažu dienu ilgs periods.

Pašvaldības SIA „ŪDEKA” un “Ventspils siltums” mājas kopējā patēriņa skaitītāja rādījumu nolasīs automātiski 27.datumā, plkst. 00:00, līdz ar to, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku mājas patēriņa starpību, arī iedzīvotājiem būtu jāmēģina paziņot savus skaitītāju rādījumus pēc iespējas tuvāk 27.datumam.

Pie ideālās situācijas, kad mājā visi dzīvokļu īpašnieki/īrnieki būs paziņojuši savus skaitītāju rādījumus noteiktajā laika periodā, mājā nebūs iekšējo tīklu problēmas un nebūs citu iemeslu, kas rada nepamatotas patēriņa starpības, tad patēriņa starpība, kas radīsies dažādos datumos nolasīto skaitītāju rādījumu rezultātā būs minimāla un klientam izmaksās vien dažus eirocentus.
Par minēto nebūs jāraizējas, ja mājas dzīvokļu īpašnieki nolems par labu attālinātās sistēmas uzstādīšanai visā mājā, tādā gadījumā visu skaitītāju dati tiks nolasīti vienlaicīgi un patēriņa starpībai nevajadzētu rasties.

24. Kā jaunā norēķinu sistēma palīdzēs cīņā ar negodīgiem maksātājiem?

Starpība mājas patēriņā galvenokārt rodas, ja kāds no dzīvokļa īpašniekiem/īrniekiem deklarē savu patēriņu neregulāri, deklarē nepatiesu patēriņu vai nedeklarē to vispār. Tāpat starpība rodas, ja kādā no dzīvokļiem nav uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji un iedzīvotājs norēķinās pēc patēriņa normām (mēnesī uz vienu iedzīvotāju), ja dzīvoklī esošie skaitītāji ir bojāti, nav verificēti, kā arī ir mājā radušās noplūdes iekšējos tīklos. Jāatzīmē, ka starpība var rasties arī tad, ja skaitītāju rādījumi tiek nolasīti atšķirīgos datumos.

Turpmāk mājai nedrīkstēs būt šāda starpība (neapmaksāts patēriņš), tādēļ tā tiks sadalīta primāri starp negodprātīgajiem klientiem, kas nebūs izpildījuši iepriekš minētos nosacījumus un neveiks savlaicīgu un patiesu ūdens patēriņa deklarēšanu.

Ja visi dzīvokļu īpašnieki/īrnieki apzinīgi deklarēs savu patēriņu un nepieļaus iepriekš minētos gadījumus, starpības jeb neapmaksātā ūdens patēriņa nebūs vai tas būs minimāls – vien daži procenti no kopējā mājas patēriņa, un katram dzīvokļa īpašniekam/īrniekam tas izmaksās vien dažus centus. Turpretī, ja mājā būs šādi īpašnieki/īrnieki:

  • kuri nav iesnieguši skaitītāju rādījumus trīs mēnešus pēc kārtas;
  • kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji;
  • kuri liedz piekļuvi veikt individuālā skaitītāja pārbaudi;
  • kuru skaitītāji ir bojāti, nav noplombēti, plombējums ir bojāts, skaitītāji nav verificēti, tad starpības sadale tiks piemērota tikai šiem minētajiem dzīvokļu īpašniekiem/īrniekiem, bet pārējie – godīgie – apmaksās tikai to patēriņu, ko uzrāda individuālie patēriņa skaitītāji.

25. Kā var uzstādīt attālinātos skaitītājus? Cik tas maksā?

Attālinātā datu nolasīšanas sistēma nodrošina klientiem ne tikai ērtības, bet arī precīzu mājas kopējā un katra atsevišķā mājas īpašuma ūdens patēriņa uzskaiti, tādējādi ļaujot izvairīties no negodīgām situācijām un pārpratumiem, kā arī mājas patēriņa starpībām. Turklāt, ja mājā būs uzstādīta attālinātā datu nolasīšanas sistēma un patēriņa starpība tomēr radīsies un tā būs līdz 3% liela, tad šī starpība netiks ņemta vērā, uzskatot to par mēraparātu pieļaujamo kļūdu.

Patēriņa skaitītājus ar integrēto datu pārraidītāju var uzstādīt katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli, taču tas nodrošinās ērtības tikai šim konkrētajam dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam, ļaujot neuztraukties par to, vai viņš savlaicīgi ir nolasījis un paziņojis savus patēriņa rādījumus. Taču tas neizslēdz mājas patēriņa starpības rašanos. Tādēļ „ŪDEKA” rekomendē attālināto datu nolasīšanas sistēmu uzstādīt visā mājā kompleksi, tas ir, ar attālināti nolasāmiem skaitītājiem un sistēmu aprīkot visus dzīvokļus, jo tikai šādā gadījumā varēs izvairīties no mājas patēriņa starpības.

Attālināti nolasāmo ūdens patēriņa datu sistēmas ierīkošanas pakalpojumu jau pašlaik piedāvā vairākas komercfirmas, bet arī „ŪDEKA” izvērtē iespēju ar nākošo gadu piedāvāt šādu pakalpojumu. Pamatojoties uz veikto tirgus izpēti, provizoriskā viena skaitītāja, kas aprīkots ar integrētu attālināti nolasāmo datu pārraides sistēmu, cena varētu būt ap 35 EUR (bez uzstādīšanas izmaksām), bet viena skaitītāja apkalpošanas izmaksas, kas saistītas ar datu pārraides programmatūras uzturēšanu un apkalpošanu, varētu būt ap 0,15 - 0,20 EUR mēnesī.

26. Kā var piereģistrēties “ŪDEKAs” klientu portālā?

Pašvaldības SIA "ŪDEKA" informē, ka vispirms mājai (dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai) ir jānoslēdz līgums ar pakalpojumu sniedzēju un jāpieņem lēmums par norēķinu metodi (tiešie vai netiešie). Pēc minēto nosacījumu veikšanas iedzīvotāji saņems detalizētu informāciju par reģistrēšanos klientu portālā un rādījumu paziņošanu, izmantojot šo portālu. Pašlaik jauni lietotāji netiek reģistrēti, jo portāls tiek izstrādāts un pielāgots jaunajai norēķinu kārtībai.

27. Kā “Ventspils siltums” saņems informāciju par patēriņiem, ja skaitītāju rādītāji jāziņo tikai “ŪDEKAi”?

Datus par karstā ūdens patēriņiem PSIA “Ventspils siltums” turpmāk saņems no PSIA “ŪDEKA”.

28. Vai būs jāmaksā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu arī atrodoties prombūtnē?

Ja persona, kura ir deklarēta dzīvoklī, plāno ilgāk kā mēnesi atrasties prombūtnē, - lai par šo periodu netiktu piemērota maksa par atkritumu apsaimniekošanu, PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” par to iepriekš jābrīdina. Pēc prombūtnes ir jāiesniedz prombūtni apliecinoši dokumenti. Prombūtnes iemesli un līdz ar to arī iespējamie iesniedzamie dokumenti var būt dažādi, tādēļ, ja rodas jautājumi par dokumentiem, kas būtu derīgi prombūtnes apliecināšanai, lūdzam vērsties personīgi PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" Abonentu daļā Pils ielā 12, 1. stāvā vai zvanīt pa tālr. 63626920.

29. Ja dzīvoklī deklarētas vairākas personas nekā faktiski tur dzīvo, tad par cik personām tiks piemērota maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu?

Ja persona, kura ir deklarēta dzīvoklī, tur nedzīvo, līdzīgi kā personas prombūtnes laikā PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka persona dzīvoklī neuzturas. Prombūtnes iemesli un līdz ar to arī iespējamie iesniedzamie dokumenti var būt dažādi, tādēļ, ja rodas jautājumi par dokumentiem, kas būtu derīgi prombūtnes apliecināšanai, lūdzam vērsties personīgi PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" Abonentu daļā Pils ielā 12, 1. stāvā vai zvanīt pa tālr. 63626920. Apliecinājums, ka persona, kura dzīvoklī deklarēta, bet attiecīgajā dzīvoklī nedzīvo, ir jāiesniedz 1 reizi gadā.

30. Kā informēt PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” par atrašanos prombūtnē?

Prombūtni apliecinošie dokumenti jāiesniedz personīgi PSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" Abonentu daļā Pils ielā 12, 1. stāvā. Gadījumos, kad personīga ierašanās nav iespējama, informāciju var nosūtīt arī elektroniski uz e-pastu: vlk@ventspils.lv vai pa faksu: 63622354 precīzi norādot abonenta adresi un kontaktinformāciju.

31. Tā kā par atkritumu apsaimniekošanu ikmēneša maksājums ir nemainīgs, vai obligāti nepieciešams ikmēneša rēķins?

Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu mēnesī ir konstanta ( ja nemainās deklarēto personu skaits vai nav citas izmaiņas maksājamās daļas aprēķinā), līdz ar to, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki (dzīvokļu īpašnieki) ir pieņēmuši lēmumu veikt tiešos norēķinus, PSIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” pakalpojumu saņēmējiem ir iespēja izvēlēties - bez maksas 1 reizi gadā saņemt norēķinu informāciju sev ērtā veidā VAI saņemt rēķinu katru mēnesi (elektroniski – bez maksas, Abonentu daļā – 0,30 EUR, iesk. PVN; pa pastu – 0,80 EUR iesk. PVN). Tas nozīmē, ja klients izvēlēsies saņemt norēķinu informāciju 1 reizi gadā - rēķins ne papīra formātā, ne elektroniski netiks sūtīts, līdz ar to nebūs jāsedz rēķina izrakstīšanas un piegādes izmaksas.

32. Vai var saglabāt regulāro maksājumu, kas noslēgts ar banku?

Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki (dzīvokļu īpašnieki) ir pieņēmuši lēmumu veikt tiešos norēķinus, var saglabāt regulāro maksājumu, kas noslēgts ar banku.

33. Vai iedzīvotājiem nesanāk maksāt dubultā sakarā ar ik mēnesi atšķirīgos datumos nolasītiem skaitītāju rādījumiem?

Jā, patēriņa starpība rodas atšķirīgos datumos nolasīto rādījumu rezultātā, taču dubultā nekas netiek piemērots un nav jāapmaksā, jo uzskaites datumi nepārklājas, katrs nākamais uzskaites periods sākas ar iepriekšējā uzskaites perioda beigu datumu. 

Aicinām apskatīt šō shēmu:ŠEIT