Ventspilī jau 10 gadus nemainīgs tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem

Ventspilī jau 10 gadus nemainīgs tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem

Esošais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem Ventspilī spēkā stājās 2009.gada 1.februārī, un 10 gadu laikā tas nav mainījies. Ventspils ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs ir viens no vecākajiem, kā arī zemākajiem Latvijā. 

Stabilais tarifa līmenis nodrošināts, pateicoties pašvaldības SIA “ŪDEKA” sadarbībā ar Ventspils pilsētas pašvaldību veiktajam darbam un finansiālajam ieguldījumam pilsētas ūdenssaimniecības sistēmas uzturēšanā un atjaunošanā, kas veicinājis pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos un nodrošinājis izmaksu optimizāciju.

Ventspils ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs ir 1,84 eiro (bez PVN) un tas ir viens no zemākajiem valstī. Citās pilsētās pārsvarā tarifs ir virs 2 eiro (bez PVN), un Kuldīgā, Jūrmalā, Madonā, Dobelē tas tuvojas 3 eiro robežai, bet Limbažos ir pat virs 3eiro (bez PVN). Lielākā daļā pilsētu tarifs pārskatīts pēdējo 5 gadu laikā, ilgāk par 10 gadiem tas saglabājies un ir līdzīgs Ventspils pilsētas tarifa apjoma - Cēsīs un Jelgavā.

Kopš 2000. gada īstenotā Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros ir rekonstruēti un no jauna izbūvēti vairāk nekā 230 km ūdens un kanalizācijas tīkli visā pilsētā. Un neskatoties uz to, ka projekta ietvaros pilsētas ūdenssaimniecības attīstībā ieguldīti vairāk kā 80 miljonu eiro, centralizēto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs nav pieaudzis. Tas, izdevies, pirmkārt, pateicoties ES fondu līdzfinansējumam, kā arī kopējo ūdens zudumu samazinājumam pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas rezultātā. Kopš 2002. gada kopējie ūdens zudumi samazinājušies par 26,3 %.

Kopējo ūdens zudumu samazināšanos veicinājušas arī izmaiņas patēriņa uzskaitē un norēķinu kārtībā, kas visā valstī ieviestas ar 2016. gadu. Tas nodrošinājis neapmaksātā ūdens patēriņa samazināšanos, kas ir viena no kopējo ūdens zudumu sastāvdaļām.

Ūdens zudumi būtiski ietekmē dažādas pašvaldības SIA “ŪDEKA” mainīgās izmaksas, kas saistītas ar apsaimniekotā ūdens un notekūdeņu apjomu. Piemēram, samazinoties kopējiem ūdens zudumiem, ir nepieciešams no pazemes pacelt mazāk ūdens, līdz ar to samazinās izmaksas par dabas resursa nodokli. Tāpat, samazinoties paceltajam ūdens daudzumam, samazinās ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanai nepieciešamo tehnisko iekārtu energoresursu patēriņš un ekspluatācijas izmaksas. Savukārt, avāriju un noplūžu skaita samazināšanās nodrošinājusi transporta līdzekļu degvielas un ekspluatācijas izmaksu samazināšanos.Salīdzinājumā ar citām pilsētām šis rādītājs ir viens no labākajiem visā valstī.

Pēdējās desmitgades laikā augušas cenas degvielai, elektroenerģijai, kā arī dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami uzņēmuma pārvaldībā esošo ūdenssaimniecības sistēmu uzturēšanas nodrošināšanai, taču izmaksu optimizācija veikta tik lielā mērā, ka paredzams tarifu saglabāt nemainīgu arī tuvākos turpmākos gadus.